Lai nu kā, mana dzīve ir mainījusies tik krasi, cik krasi vien var iedomāties. Esmu laimīga un pateicīga liktenim, likumsakarībām, mazajai Dāmai, kuru dēļ man bija jāmaina savi paradumi. Man bija jāiziet ārpus savas komforta zonas. Ziniet, tur ir patiešām labi. Tas man liek saprast arī to,ka biežāk vajag riskēt un izmēģināt jaunas lietas, darīt nedarīto, lasīt-nelasīto uttt.
Nav tā, ka esmu aptrakusi ar raw (ok, mazliet jau esmu gan :D), bet es neskrienu ar pieri sienā, lai pieturētos pie tā, ko ietver šis vārds RAW. Respektīvi, ja es gribēšu šokolādes gabaliņu, mājās cepto maizīti vai tos pašus čipsus, es ēdīšu,darot to APZINĀTI. Tikai jautājums cik daudz es to darīšu un vai vispār darīšu.
Šodien pastaigas laikā iegāju veikalā, kurā iepērkas skolnieki (blakus lielai skolai), bija tieši pusdienu laiks.. Es biju vairāk nekā šokēta, jo no visas "skolnieciņu jūras" tikai viena meitene bija iegādājusies 3 banānus + dranķus. Es nebūt nenosodu, bet nesaprotu, kas notiek...Visa pārtikas industrija ir tik "noslīpēta", propaganda, reklāmas, ģimenes modeļi. Vai tā ir norma, ka bērni pusdienu vietā rij čipsus ar kolu, bulciņas-kūciņas-piciņas...Cukurs, tauki, sāls, E621 u.c. E, saldinātāji, garšas pastiprinātāji un DZĪVE IZDODAS????Šeit jau vairs nav runa par svaigēšanu, bet par ēšanu.
Un kas notiek nākotnē? Slimnīcas pārpildītas, alerģijas, nepanesības, neizskaidrojamas saslimšanas, depresijas, diētas, kompleksi, asaras... Bet tas viss ir pat ļoti loģiski, jo, kas tad ir iekšā tajā pašā NEVAINĪGAJĀ coca-colā!?, tur ir, piemēram ĢMO soja, vai par to kāds runā? NĒ, jo tas nav izdevīgi, daudz izdevīgāk ir iesūtīt skolās pārstāvjus, kas dara zināmu, cik ļoti ņammīgi ir šie produkti (kopumā, nevis tieši coca cola). Ir jau arī, par to es nestrīdos, bet kā var nebūt, ja tur iekšā ir tik daudz cukura!
Arī kādreiz man bija šīs brilles, tas ir neizbēgami un iespējams, ka vajadzīgi, jo kā gan savādāk mēs saprastu, kas ir labs!? Es saprotu, ka bērnam ir jāiziet cauri šim posmam, bet ir jāpienāk laikam, kad atnāk saprašana. Vecākiem ir jābūt piemēram nevis tiem, kas noved bērnus no ceļa. Esmu pateicīga saviem vecākiem, kuri mani nenosēdināja pie TV ar draņķiem, lai tikai varētu pievērsties savām lietām, jo tā tas diemžēl darbojas mūsdienu sabiedrībā. Esmu pateicīga, ka mūsu ģimenē nebija norma "atpirkties" no bērna ar tām pašām kinder olām. Mēs tikām gudri audzināti ar vienmēr svaigu ēdienu, bija gan daudz gaļas, bet tā jau ir katra paša izvēle.
Kad biju maza, vecāki man nopirka spēļu sulas spiedi, es to saplēsu, jo gribēju izspiest mājās augušās zemenes. Jau mazotnē es biju aizrāvusies ar dārzeņiem un augļiem, lai gan tas bija neapzināti. Ar kaimiņu meiteni spiedām burkānu sulu, tas bija īsts process, jo darījām to bez sulas spiedes, bet darījām, jo patika, bija jautri un garšoja. Tas pierāda tikai to, ka ja grib, tad var. Ir nevietā atrunas, ka tas jau tik dārgi, tik dārgi un vispār man nav sulasspiedes, blendera, zināšanu. MUĻĶĪBAS!!!! Ir vajadzīga tikai gribēšana!
Vai esat ievērojuši, ka mazs bērniņs dod priekšroku auglīšiem nevis tām pašām siermaizēm, sakritība vai nē, bet mani novērojumi tā rāda. Bet ko dara vecāki, jau no pirmās dienas grūž iekšā piena maisījumu, jo tiek atrastas visādas atrunas (tiesa visam ir izņēmumi), bet pamatā jau ir viens - TĀ IR VIEGLĀK. Par šo laikam vispār nesākšu diskutēt, jo kā vienmēr, "es jau zinu labāk" :D
Man liekas, ka tieši audzināšana ir izveidojusi mani, brāli un māsu par tik stiprām personībām, savdabīgām personībām. Es ticu, ka pat mamma mani lāga nesaprot. Bet esmu viņai pateicīga, jo savādāk es nezinātu, kas ir veselīgs.
Vai "vacā" Nadīna bija gatava ēst svaigas nātres un nātres vispār!? Nedomāju gan. Bet atļausimies būt drosmīgi, atļausimies nedzīvot kastē. Būsim brīvi, esiet brīvi! :)
No comments:
Post a Comment