Monologs

Nebiju iedomājusies, ka rakstīšu savu blogu. Man patīk sekot kā sokas citiem cilvēkiem, sekot viņu gaitām, lasīt viņu pārdomas un iedvesmoties. Smelties prieku, jaunas idejas un tēmas pārdomām, diskusijām.  Tomēr pašai savs blogs..?!
Mans blogs - mana dienas grāmata, galvenokārt jau priekš sevis. Spēju iedomāties, cik interesanti man būs lasīt ierakstus pēc daudziem gadiem, neatkarīgi, kāda dzīvesveida piekritēja būšu. Ja es spēju kādu iedvesmot, priecēt un palīdzēt, tas ir papildus ieguvums tam, ko daru.
Mana dzīve ir krasi mainījusies. Tā ir kļuvusi krāsaināka, "tīrāka", bet mazliet samudžināta. Nekas vairs nav kā agrāk, savi plusi, savi mīnusi. Reizēm liekas, viss, es virzos pārāk ātri, rodas jautājumi uz kurieni eju, kāda mērķa vadīta. Tomēr mērķis ir, tas ir censties dzīvot tā, lai vecumdienās es būtu žirgta, vesela, spēka un mundruma pilna. Kad izeju ielās, apkārt ir tik daudz skumju piemēru, kā es negribu. Tādēļ esmu apņēmības pilna, lai gan neviens jau nevar pateikt, vai tas, ko daru, mani aizvedīs pie kārotās dzīves. Es ceru un esmu liels eksperiments sev.
Mazliet jau pietrūkst tā "vieglā" un vieglprātīgā dzīve. Es nerunāju tikai par ēšanas paradumu maiņu, bet arī par ģimenes dzīvi. Tomēr, katru reizi mans monologs aizved pie atbildes - "viss ir pareizi".
Par ēšanu. Aizvien daudz eksperimentēju, tas būtu tik vienkārši, ja visu dzīvi būtu dzīvojusi svaigi. Tad es zinātu, kas man garšo, kā to pagatavot, bet, nē, ir jāiziet cauri posmam, kas ir vienlaikus ārkārtīgi interesants un kaitinošs.
Nav tā, ka esmu svaigēdāja, nav tā, ka skatīšos, piemēram, uz sushi, gribēdama apēst visu lielo porciju, bet nepaņemdama to. Es drīzāk esmu svaiga dzīvesveida piekritēja, ja gribēšu, ņemšu, bet lieliski apzinos, kādas sajūtas tas manī radīs. Mācos klausīties sevī.
Grūti ir aizbēgt no savām ēnām, sliktajiem ieradumiem, lietām, kuras nepieciešams mainīt. Ir jācenšas, grūti, ļoti grūti. Manas ēnas mani pavada, reizēm paslēpušās un maskējušās, neizdodas tās uzveikt. Izlēmu ar tām draudzēties un sapratu, ka tas ir labākais veids, kā mainīties uz labo pusi.
Tuvojas vasara, saulainais laiks, tas ir vērojams dabā, arī cilvēki kļūst jaukāki un smaidīgāki. Daba mostas. Jau iepriekš rakstīju par savu aizraušanos ar nātrēm. Gribu Jūs mudināt, doties ārpus dzīvokļa, ārpus pilsētas un "ņemt" no dabas labo, veselīgo un skaisto. Bildē redzamās nātres tika ieziemotas. Izmēģināju, saldētas ideāli der zaļajos kokteiļos, ceru, ka tā arī paliks visu ziemu :)

Es jau smejos, ka esmu banana girl. Tik daudz banānu manā mājā nu nekad nav bijuši. Nekad manā saldētavā nav bijuši banāni. Lietas mainās, cilvēki un domāšana arī. Esmu priecīga un entuziasma pilna turpināt iesākto. Tikai un vienīgi sevis labā, jo sevis mīlestība ir pamats mīlestībai, ko varam sniegt līdzcilvēkiem. Mīlēsim sevi un dzīvosim harmonijā ar sevi!