"SAJUKT PRĀTĀ?? Vai tomēr dzīvot tīrā un veselīgā ķermenī? Nadīna Grigule necenšoties pierādīt neko un nevienam, ir izmainījusi daudz.. Gan vidi sev apkārt, gan domas par lietām, un galvenais- attieksmi pret sevi un saviem tuvākajiem, cilvēkiem apkārt. Turklāt uzskatu, ja ar savu stāstu, kaut nedaudz ir iespējams iedvesmot vēl kādu no Jums, tad kādēļ ar šo informāciju nepadalīties? Ar savu stāstu un pieredzi.. Esmu tikai par!!!Lai attirītos nav jādzīvo meža būdiņā, izolējoties no visiem. Jāsaka gan, ka Nadīna dzīvo savā mazajā pasaulītē, bet slepus un klusiņām pieraksta visu- priekš sevis un savas ģimenes. Tikai pēc samērā ilga "Nadīnas jaunās dzīves" laika, man tika dota zaļā gaisma par to runāt. Katrs, kurš krasi mainījis savus ikdienas paradumus, ir saskāries ar nesaprašanas vai pat nosodījuma pilniem skatieniem un viedokļiem.. Pat cilvēki, kuri ir apkārt, varbūt pat ļoti tuvi, var nesaprast Tavu vēlmi mainīties.. Jo dzīvot komforta zonā taču IR TIK ĒRTI!!. Tie,kuri ir mainījušies, izrāvušies, zina, ko tas nozīmē. Šajā gadījumā saskatu, ka svarīgs nav apkārtējo viedoklis, bet gan tas kā Tu uz to reaģē un uztver. Tu vari dzīvot sev, bet nedzīvojam jau kastītē, kurā izvairamies no visa, lai tikai nesaskartos ar apkārtējo viedokli- viedokļi ir dažādi. Apskatot Nadīnas blogu, sapratīsi par kādu viedokli es runāju un kāpēc? Jo es redzēju cik Nadīnai morāli bija grūti darīt to, ko viņa vēlas. Būt brīvai un ieklausīties sevī! Ir vērts atcerēties- kas der man, neder Tev, jo mēs visi neesam vienādi. Kā viņa pārdzīvoja, ka pat tuvākie, apkārtējie nesaprata un negribēja saprast un uzklausīt, kādēļ tas viss ir vajadzīgs. Vienaldzības sajūta un tāda sajūta, itkā viss ko viņa dara, būtu nepareizi. Tā vietā lai uzklausītu, vai saglabātu neitralitāti izskanēja viedokli: "ai viņa jau sajukusi prātā vai tā taču ir Nadīna, viņa vienmēr bijusi dīvaina."Ka tāpat ātri apniks, un viņa atgriezīsies uz tikumības takas (bulciņu, kūciņu, siltā ēdiena un gaļas takas). Tas ir tas ko es kā māsa novēroju. Jā, es arī tā domāju, bet, kad redzēju cik viņa jūtas laimīga, enerģijas pilna un apmierināta ar savu dzīvi, sāku raudzīties uz visu savādāk. Interesanti, kad atvērsi blogu, papēti arī savu reakciju, kāda tā ir. smile emoticon Manuprāt tas viss ir apbrīnojami. Kad kaut ko dari, uzsāc, mērķē augstāk, tad dažādo viedokļu iespaidā var sekot posmi, kas nu kuram- sevis pierādīšanas posms, saņemšanās, spītības, "es viņiem visiem parādīšu" posms. Bet skaidri apzinoties mērķi, šīs lietas dabojas savādāk.. Un tikai izvirzot skaidru mērķi - ko es vēlos? Kas ir vajadzīgs man, lai spētu dzīvot harmonijā, apmierināts ar sevi, un dalītos priekā ar citiem, darot labus darbus? seko posms- mana dzīve, vēlmes, mans ķermenis. Tikai saskaņā ar sevi tā no sirds var mīlēt citus. Ķermenis ir dvēseles templis- vai tiešām tas ir svarīgi? Vai tas, ko neredzi šodien, ir tas, kas Tevi neietekmēs rīt?? Lūk blogs, ko māsa veidoja nereklamējot neko, nečivinot apkārt, bet darot un dzīvojot saskaņā ar sevi un ieklausoties ķermenī smile emoticon Lai iedvesmas pilna diena! smile emoticon
Jā, māsa vienmēr mācējusi salikt punktus uz "i", saskatīt to, ko citi pat gadiem ilgi esot kopā ar cilvēkiem nemana. Forša un dvēseliski gudra, Tu esi, Anet. :)
No comments:
Post a Comment